Jaunumi

Tāšu muižas stāsts

Tāšu muižas stāsts

Kad celtniecības arheologs Juris Zviedrāns kļuva par Tāšu muižas saimnieku, no kādreizējā greznuma bija palikusi tikai čaula, tikai aplupis gliemežvāks un vajadzēja bagātīgu iztēli, lai gara acīm skatītu šo vietu tās ziedu laikos.

 

Kamēr tur mitinājās skola un kolhoza kantoris, ēku saudzēja, taču tad sāka postīt. Ne jau metāla zagļi vien tur ciemojās. Kāpēc apkārt¬nes iedzīvotājiem malku vest no meža, ja var aiziet uz muižu un noplēst no sienām paneļus?

 

Jaunajam saimniekam vajadzēja ne tikai pacietību, lai muiža pamazām sāktu atgūt kādreizējo spožumu un iekļautos Latvijas pērļu rotā. Vispirms bija nepieciešama prasme saklausīt to, ko stāsta ēka ar tajā saglabājušos seno dienu atblāzmu – baltiem baroka stila kamīniem, grīdas akmens plāksnēm un no Gotlandes smilšakmens veidoto galvenās ieejas portālu.

 

Zviedrāns klausījās mājās stāstīto un ievēroja trīs principus. Viens – vecam jāizskatās vecam. Otrs – ēkas restaurēšanā jāizmanto materiāli, kādus lietoja ēkas būvēšanai. Trešais – māja nepielāgojas cilvēkam, cilvēks pielāgojas mājai. Vārdu sakot, senatnes elpu pārliecinošāk saglabāt var tad, ja atrod senus priekšmetus, un tos var iegūt galvenokārt nojaucamās mājās. Izjust senatnīgumu tagad palīdz baroka stila kalumiem apdarināta lāde, unikāls dārza sols, logu stikli no 17. gadsimta, greznas logu viras.

 

Arī dārzs un parks atgūst kādreizējo izskatu. Sārtojas rozes, kādas tās bija pirms diviem un dažas šķirnes pat pirms trijiem gadsimtiem, pavasaros zied veco šķirņu ābeles, smaržo ceriņi un plešas sausseržu krūmi.

 

Juzdama, ka ir saprasta un uzklausīta, muiža atver dvēseli un atbild. Kad greznajā slēdzenē noklikšķ at-slēga, šķiet, ka ieradies pats barons Korfs, kurš tikko atgriezies no Austrumprūsijas, kur pārraudzījis īpa-šumus un sarunājis kamīna meistaru, kas ieradīsies Tāšu muižā uzmūrēt septīto kamīnu. Seši jau ir, bet viņš grib septiņus. Kāpēc tieši septiņus? Tā grib, un viss – viņš taču ir barons.

 

Bet vai tā nav baroneses ēna, kas pavīd starp parka kokiem pie romantiskā dīķa tad, kad virs Tāšu ezera paceļas mēness? Nopland apmetnis, nošvīkst krinolīns un nosmaržo pēc dārgām eļļām, vestām no Austrumzemēm. Baronese pārlaiž apkārtnei vērtējošu skatu un atzinīgi pamāj ar galvu, redzot, ka viss ir kārtībā un puķu dobes apjož čuguna un keramikas apmales, rotātas ornamentiem. Tās bija darinājis meistars no Prūsijas, taču kučieris un staļļmeistars teikuši, ka tādus darbus pieprot arī tepat, Liepājā, – ka tur ir ne tikai labi galdniekmeistari, kuri muižai darinājuši mēbeles, bet arī smalkamatnieki, un nākamreiz baronese sauks meistarus no Liepājas.

 

Tā būs lētāk, nevajadzēs maksāt pievienotās vērtības nodokli, un arī Valsts ieņēmumu dienests nepiesiesies.
Bet varbūt baroneses siluets bija tikai šķitums, ti¬kai ēnu rotaļas mēnessgaismā, ar ko 1734. gadā celtā Tāšu muižas kungu māja centās stāstīt savu mūžseno stāstu. Vajadzēja tikai ieklausīties, un tad seno dienu ainavas sāka vīdēt acu priekšā, nemaz nebija nepieciešams raut vaļā vīna mucas spundi muižas pagrabā.

 

Stāsts no grāmatas "100 stāsti par Grobiņas novadu"

 

Ar darbu norisi muižā iespējams iepazīties, noklausīties interesantu stāstījumu par Tāšu muižas vēsturi un kā visi nepieciešamie materiāli restaurācijai atceļojuši no dažādām Latvijas vietām. Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

Tāšu muižas apskati un ekskursiju var pieteikt pa tālruni (+371) 29133136

Dalies:facebook.com twitter.com draugiem.lv

Sadarbības partneri