Jaunumi

Pastaiga - Ālandes upes taka

Pastaiga - Ālandes upes taka

Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu taka vijas cauri Grobiņai līdzās Ālandes upes līkločiem 3 km garumā. Līdzās pastaigu takai neapturami kā laiks plūst Ālandes upe un leģendām apvīti nostāsti, kuri šeit ir zemē, akmenī un vārdos iekalti. Visas pastaigu takas garumā iespējams iepazīt šos stāstus ar informatīvu stendu un atraktīvu elementu palīdzību. 

 

Grobiņas sākotnējā apdzīvotība saistāma jau ar akmens laikmetu, vēlāk m.ē. I g.t. sākumā Grobiņas pašreizējā teritorija kļūst par rietumbaltu cilts Kuršu apdzīvotu vietu. Veidojot pilskalnus Kurši apdzīvo mūsdienu Kurzemes teritoriju un daļas tagadējās Lietuvas teritoriju, robežojoties ar Zemaišiem  Kurši bija prasmīgi amatnieki, tirgotāji un karotāji. Visspilgtākās liecības par kuršiem vēsta, ka tie bijuši vareni jūras braucēji un Baltijas jūrā veikuši sirojumus un jūras braucienus. Vēl tagad daudzās vietās Eiropā, gar Baltijas jūras piekrasti, sastopami vietvārdi un ielu nosaukumi, kuri saistās ar Kuršiem.

 

Sākot ar 7.gs. skandināvu ieceļotāji kuršu zemēs pāris gadsimtu laikā izveidoja plašāko skandināvu jūrasbraucēju apmešanās vietu ārpus viņu izcelsmes zemēm. Grobiņā mītošie skandināvi galvenokārt bija no Gotlandes un mūsdienu Zviedrijas centrālās daļas. Jāmin, ka vietējo iedzīvotāju kuršu un skandināvu savstarpējās attiecības bija ļoti daudzveidīgas un dinamiskas. Tomēr abas tautas spēja pastāvēt līdzās, laika gaitā viena no otras pārņemot dažādas dzīvesveida un kultūras iezīmes. Tā kā gadsimtu gaitā skandināvu ieceļotāji turpināja uzturēt kontaktus ar izcelsmes zemēm, tagadējā Grobiņa kļuva par vienu no sava laika nozīmīgākajām pirmsvikingu laika diasporas vietām Baltijas jūras austrumu piekrastē.

 

Par pastāvējušo skandināvu koloniju liecina Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, kas ir autentisks un ļoti labi saglabājies skandināvu ieceļotāju jeb pirmsvikingu laika arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums ir unikāls! Tāpēc Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 

 

Grobiņas arheoloģisko ansambli veido vairāki viena laika arheoloģijas pieminekļi: Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta, Priediena senkapi, Atkalnu senkapi, Smukumu senkapi un Porānu (Pūrānu) senkapi, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Savukārt Ālandes upe kā vienojošs ainavas elements savā ceļā sasaista šīs vēsturiskās vietas un notikumus. 

 

Tāpēc Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu takas viens no sākumiem rodams Grobiņas viduslaiku pilī ar bastioniem. Tās būvniecība saistāma ar 13.gs. vidu - Grobiņas pils kā hus to Grobin pirmo reizi minēta vēstures avotos saistībā ar 1263.gada notikumiem, kad Livonijas ordenis uzbrucis Grobiņai un nodedzinājis kuršu koka pili. 1328.gadā Grobiņas pils uzcelta no jauna Ālandes upes labajā krastā uz zemes paaugstinājuma aptuveni 200 m no Grobiņas pilskalna jeb Skābarža kalna. Lai gan gadsimtu garumā pils bijusi nozīmīgs militārs nocietinājums, 1795. un 1812. gada karadarbības rezultātā pils šo funkciju zaudēja un gadsimtu gaitā pārvērtās drupās. Līdz mūsdienām ir saglabājušies pils viduslaiku mūri, 17.gs. veidotie nocietinājumu bastioni, aizsarggrāvji un stāvinātās nogāzes.  

 

Turpinot ceļu pa pastaigu taku iespējams redzēt Grobiņas pilskalnu (Skābarža kalnu) un senpilsētu, kas veido 6,24 ha lielu teritoriju Ālandes upes labajā krastā. Pilskalnu klāj vairāk nekā 20 skābarži, ir labi saglabājušās nogāzes un plakuma malas. Savukārt apmetnes teritoriju lielākoties sedz pilsētas apbūve, infrastruktūra un saimniecības platības. Kopumā Grobiņas pilskalns un senpilsēta glabā liecības par, iespējams, senāko Latvijas pilsētu, kura apdzīvota sākot ar vidējo dzelzs laikmetu un galvenokārt saistāma ar kuršu un skandināvu ieceļotāju līdzās pastāvēšanu laikā no 7.-9.gs. 

 

Pastaigu takas otrs sākums ir Priediena senkapi – milzīgs mirušu dvēseļu klājums. Tie slēpj aptuveni 2000 uzkalniņu, kur katrā var būt guldīti vairāki cilvēki – senās Grobiņas iedzīvotāji kurši un skandināvu ieceļotāji, kas šeit mituši no 7.-9.gs. Turklāt Priediena senkapi glabā unikālas liecības par šo skandināvu ieceļotāju līdzāspastāvēšanu vietējo kuršu kopienai. Pašlaik senkapu teritoriju daļēji klāj mežs un pļavas, kā arī neliela apbūve. Senkapu teritorija postīta Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, ierīkojot tranšejas, blindāžas un cita veida ierakumus. Tomēr par spīti tam senkapu lielākā daļa ir saglabājusies un dabā skaidri saredzama. 

 

Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu taka ir piemērota, lai pārvietotos ar kājām, velosipēdu, vecākiem ar bērnu ratiņiem, kā arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Turklāt atpūtas kompleksa elpu iespējams izbaudīt arī ar laivu pa Ālandes upes ceļu.

 

Foto Instagram @missapplery

Dalies:facebook.com twitter.com draugiem.lv

Sadarbības partneri