Jaunumi

Bedrīšu akmeņi Grobiņas novadā

Bedrīšu akmeņi Grobiņas novadā

Bedrīšakmeņi  uzskatāmi par senākajiem zināmajiem kulta akmeņiem. Apaļās iedobītes to virsmās ieveidotas izmantojot kādu citu nelielu akmeni pirms vairākiem tūkstošiem gadu. To patiesā nozīme vēl līdz mūsdienām nav noskaidrota, bet ir izvirzītas vairākas versijas par to,kāpēc senais cilvēks tās darinājis. Piemēram, atzīmējis cilvēka dzimšanu vai nāvi, veidojis zvaigžņu karti, veicis reliģiska rakstura rituālu, saimnieciskiem nolūkiem, tautas medicīnai un vēl citi pieņēmumi.

  

Šodien Grobiņas novadā ir apzināti 3 bedrīšu akmeņi un viens dižakmens, akmeņi sevī slēpj vēstures elpu, apslēptu enerģiju un mūsu priekšteču apslēptās pēdas. Brīvdienās iesakam Jums izvēlēties ekskursijas maršrutu un apmeklēt šos unikālos dabas un cilvēces objektus...

 

  

 

Odziņu bedrīšakmens

 

 

Atrašanās vieta:Grobiņas novads, Medzes pagasts, Liepājas-Ventspils šosejas malā,dabas liegumā pie pagrieziena uz „Ievkalniem”.

 

Tipoloģija:Latvijas mēroga dižakmens,bedrīšakmens-arheoloģiskas nozīmes akmens.

 

Izmēri:Tilpums 16 kubikmetri,svars 43 tonnas.

 

Kultūrvēsturiskais apraksts:Akmens pārvietots.

Savu vārdu akmens ieguva 2008.gadā, kad Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā tas tika pamanīts,apsekots un nosaukts tuvāko māju vārdā.

Ievērojams  ar to,ka atradās Kalnmaļu(Mātras)pilskalna un  senpilsētas tiešā tuvumā un, ka tā virsmā tika atklātas bedrītes,viena īpaši izcilas kvalitātes bedrīte-7 cm diametrā,1,3 cm dziļa.

Akmeni kā arheoloģijas pieminekli bija jāņem valsts aizsardzībā,bet tas netika izdarīts…un 2011.gadā atklājās, ka ievērojamais akmens,lauksaimnieciskas darbības rezultātā ir aprakts!

Senvieta pēc šādiem zemes darbiem ir izpostīta,tomēr akmens, kā vēstures liecinieks bija tā vērts, lai  tiktu izrakts.

 

2013.gada augustā,Grobiņas novada domē.tika pieņemts lēmums akmeni izrakt un pārvest uz pagastam piederošu zemes gabalu, kas atrodas 1,4 kilometri uz Z no akmens sākotnējās  atrašanās vietas.Tas arī veiksmīgi tika izdarīts.

 

 

Akmens senāk ir urbts,plēsts un varbūt pat spridzināts.Viena puse nošķelta,palikušas tikai dažas atlūzas.Vēl pāri visam akmenim iekalta 5 cm plata un 1,3 cm dziļa rieva,kurā ieurbti 15 urbumi.DR pusē iekalts arī gada skaitlis 1960, kas labi redzams,kad saules stari krīt slīpi uz akmeni.

Cik zināms akmens ir divas reizes izglābies no bojāejas - tas kādreiz nesekmīgi mēģināts sašķelt,bet 2011.gadā tas tika aprakts zemē.

Odziņu bedrīšakmens glābšana ir tikai otrais liela izmēra kultūrvēsturiska akmens pārvietošanas gadījums Latvijas vēsturē. Pirmais bija Lielvārdē esošās „Lāčplēša gultas” akmens pārvietošana.

Latvijas Petroglifu centrs ir publiski izteicis atzinību Grobiņas novada pašvaldībai un visiem, kas veica un piedalījās šī dabas un vēstures ziņā vērtīgā akmens glābšanas darbos!

 

 

Padambju bedrīšakmens.

 

Koordinātes:56⁰32,357,N,021⁰12,364,E.

 

Atrašanās vieta:Grobiņas pagasts,150 m no Rīgas-Liepājas šosejas,tās 185 kilometrā,kreisā pusē,lēzenā Ālandes upes ielejā,pļavā,uz bijušās Padambju zemes.

 

Tipoloģija:Bedrīšakmens-arheoloģiskas nozīmes akmens.

 

Izmēri:2,75 m garš,2,15 m plats, 1,40 m augsts,apkārtmērs 7,90 m,tilpums 4 kubikmetri.

 

Akmens kaudzes izmēri:3,95 m un 4,65 m.

 

Ģeoloģiskais apraksts:Granīts-brūngani sārts,no tumšajiem minerāliem satur galvenokārt biotītu.Iezis viegli metamorfizēts,tādēļ tam ir vāji izteikta orientēta tekstūra,ko nosaka laukšpata kristālu izvietojums.Struktūra vidēji graudaina.Akmens virsma ļoti spēcīgi sadēdējusi.To šķeļ dabīga atskaldnības plaisu sistēma,kas ievērojami paplašinājusies.Viens akmens gabals atlūzis.Akmens,visticamāk,nedaudz pārvietots,un vairs neatrodas tādā stāvoklī,kā bijis savā sākotnējā atrašanās vietā.

 

Kultūrvēsturiskais apraksts:Viens no nozīmīgākajiem Latvijas bedrīšakmeņiem.Bedrīšu skaits ne mazāks kā 223.Bedrītes izveidotas galvenokārt (pie pašreizējā novietojuma) akmens A sānmalā un virsmas A daļā apmēram līdz vidum.Pa vidu bedrītēm ir vairākas dziļas rievas,kas visizteiktākās akmens ZA sānā.Par bedrīšakmeni pirmās ziņas sniedzis Andžis Makbets 1972.gadā,vēlāk to pētījuši J.Sudmalis, V.Grāvītis un daudzi pētnieki,tas vairākkārt plaši aprakstīts.Savulaik pie tā bijusi aplama entuziastu likta norāde „Senču kalendārs”.

 

 

Kapsēdes Rudais akmens-bedrīšakmens

 

Koordinātes: 5635, 619,N, 02106,954,E.

 

Atrašanās vieta:Medzes pagasts,Kapsēde, 100 m no Plienkalniem,aizaugošā pļavā, 1,5 m no grāvja uz D.

 

Tipoloģija:Bedrīšakmens-arheoloģiskas nozīmes akmens,dižakmens.

 

Izmēri: 3,9 m garš, 2,8 m plats,līdz 2 m augsts,apkārtmērs 11,50 m ,tilpums 11 kubikmetri.

 

Ģeoloģiskais apraksts:Rapakivi  granīts-rūsgani brūns.Tekstūra plankumaina, ko nosaka nevienmērīgais neliela daudzuma ovoīdu izvietojums iezī.To izmēri sasniedz  4-5 cm un plagioklāza apmalīšu biezums ir līdz 3-5 mm.Akmens virsma ievērojami,bet nevienmērīgi sadēdējusi.Akmeni šķeļ vairākas plaisas.Tas atrodas sākotnējā vietā.

 

Kultūrvēsturiskais apraksts:Akmeņu pētniecības projekta ietvaros, Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā 2008.gada 5. aprīlī atklāts,ka līdz šim plaši pazīstamais dižakmens ir arī arheoloģijas piemineklis – līdz šim nezināms bedrīšakmens.Akmens virspusē ir vismaz 7 pārliecinošas kvalitātes bedrītes,kas ieveidotas,domājams, bronzas laikmetā, t.i. jau krietni pirms mūsu ēras.Viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 2008. gadā.

Akmens virsmā atrodamas arī urbuma vietas,kas liecina,ka akmeni kaut kad nezināmos laikos bijis iecerēts sašķelt.

 

 

Kapsēdes dižakmens

 

Koordinātes:5635,205,N,02106,517,E.

 

Atrašanās vieta:Medzes pagasts,Kapsēde.

 

Tipoloģija:Dižakmens.

 

Izmēri:5,8 m garš, 3,2 m plats, 4,3 m augsts, apkārtmērs 16,20 m. Lielais atlūznis – 4,6 m garš, 3,1 m plats,līdz 2,5 m augsts;mazais atlūznis – 3,2 m garš, 1,2 + 0,7 m plats, 0,9 m augsts.Akmens visu trīs daļu kopējais tilpums ap 60 kubikmetru, lielākā daļa – 40 kubikmetru.

 

Ģeoloģiskais apraksts:Granosienīts – oranži brūns, minerālajā sastāvā bez ortoklāza ir arī kvarcs, kura saturs pārsniedz 10 %, un no tumšajiem minerāliem biotīts un ragmānis.Iezis vājas metamorfizācijas rezultātā ieguvis orientētu tekstūru.Struktūra porfīrveidīga – sīki līdz vidēji graudaina pamatmasa satur nevienmērīgi izvietotus tumšāki sarkanbrūnus ortoklāza fenokristālus.Akmens virsma nevienmērīgi sadēdējusi.Akmens pāršķelts , atsevišķās daļas šķeļ plaisu tīkls.Atrašanās vieta sākotnējā.

 

Kultūrvēsturiskais apraksts: Akmenī iekalts uzraksts: ”Weltkrieg 1914 + 1916 Arm. Balt. 36 I.Komp.” , netālu blakus vēl kāds iekalums – iegarens taisnstūris ar divām iezīmētam zīmēm tajā.Citviet akmens virsmā vēl dažādi sīki jaunlaiku iekalumi un ieskrāpējumi.Par dižakmeni zināmas vairākas teikas.Viena teika stāsta, ka „Velns nozadzis akmeni no Pērkona pils, taču Pērkons zagli panācis un ar zibeni akmeni pāršēlis.” Citu teiku fiksējis pilskalnu pētnieks E. Brastiņš: sk. Brastiņš E. Latvijas pilskalni.Kuršu zeme. R., 1923.- 112.lpp.: „apkārtnē pazīstamais „Lielais akmens”.Šo milzīgo akmeni  vedis reiz savos ratos sirms vecītis.Ceļā uznācis bargs pērkona negaiss,vecītis iztrūcies un akmeni pametis zemē.

 

Pasaules karā vācu kareivji akmenī iecirtuši uzrakstu „Weltkrieg 1914 – 1916”.

Daļa akmens 20. gs. sākumā izmantota šķembu ražošanā.Līdz tam akmens bijis vēl lielāks nekā tagad redzamās tā trīs daļas – pamatdaļa (ap 40 kubikmetri), lielais atlūznis ( 14 kubikmetri) un mazais atlūznis (3 kubikmetri).

 

Cienīsim un sargāsim savu vēsturi!

 

 

 

 

Informācija no Liepājas rajona akmeņu izpētes projekta atskaites /Latvijas Petroglifu centrs, R., 2008.g.

 

Dalies:facebook.com twitter.com draugiem.lv

Sadarbības partneri