Jaunumi

Arheoloģiskie izrakumi Grobiņas pilskalnā jeb Skābarža kalnā

Arheoloģiskie izrakumi Grobiņas pilskalnā jeb Skābarža kalnā

Arī šogad Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes studenti no 28.jūnija līdz 20.jūlijam lauku darba prakses ietvaros veica arheoloģiskos izrakumus Grobiņas pilskalna jeb Skābarža kalna un senpilsētas teritorijā, tādējādi turpinot 2016.gadā uzsākto darbu Grobiņas pilskalna un senpilsētas izpētē.

 

            Pirmā studentu lauku darba prakses norisinājās 2016.gada vasarā, kad 32 m2 lielā laukumā Grobiņas pilskalna teritorijā tika atklātas jauno laiku (~ 17.gs.) mūra paliekas, dzīvnieku kauli, sadzīves priekšmetu daļas un atradumi, kas saistīti ar tirdzniecību. Savukārt 16 m2 lielā laukumā senpilsētas jeb tagadējās Grobiņas pirmsskolas izglītības iestādes “Pīpenīte” teritorijas galvenais atradums bija pavards. Lauku darba praksi noslēdzot, arheoloģisko izrakumu vieta Grobiņas pilskalnā tika “iekonservēta”, lai varētu veiksmīgi turpināt darbu nākamajā gadā.

 

            Šogad studentu lauku darba prakses ietvaros pagāja divas dienas līdz izdevās sasniegt pagājušā gada nobeiguma punktu Grobiņas pilskalnā, kas atradās 1,20 m dziļumā. Spītējot sliktajiem laikapstākļiem, studenti neatlaidīgi ik dienas mēroja ceļu uz Grobiņas pilskalna un senpilsētas teritoriju, lai ar sapierlāpstas, kāpostlāpstas, otiņas un kaplīša palīdzību mazām kārtiņām atsegtu un pētītu kultūrslāņus. Lai atrastu un novērtētu cilvēku darbības pazīmes, katra vēstures liecība tiek rūpīgi izpētīta un tās atrašanās vieta tiek atzīmēta ne tikai pašu zīmētā rasējumā, bet arī ar speciālas iekārtas palīdzību.

           

            Pēc jauno arheologu teiktā, šogad galvenokārt atrasti “masu atradumi” – oglītes, keramikas atliekas, dzīvnieku kauli, saimniecības bedres, kniedes un naglas, dažādi bronzas priekšmeti. Taču bijuši arī mazāk gaidīti atklājumi – neapstrādāts dzintars, baltmālu pīpītes kāta fragments, bronzas krellītes un zvīņas. Vairākās kultūrslāņu kārtās atrasti tā saucamie “sakušņi”, kas, iespējams, liecina par ugunsgrēku vai kādu priekšmetu ražošanu, tādējādi apliecinot sadzīvi Grobiņas pilskalnā. Taču vispārsteidzošākais atklājums saistāms ar kultūrslāņa dziļumu.

 

            Nepilnu trīs nedēļu laikā studentiem izdevās sasniegt 2,20 m dziļumu, kas sākotnēji tika uzskatīts par robežu līdz cilvēka neskartajam slānim. Pēdējās arheoloģisko izrakumu dienās tika veikti jauni mērījumi - zondēšana, kas norāda, ka kultūrslānis vēl turpinās vismaz 1,70 m dziļumā. Pēc arheoloģisko izrakumu vadītājas Elīnas Guščikas teiktā, šis atklājums ir negaidīts, kas liek uzdot jautājumu: “Kas ir slānis, kas turpinās vēl gandrīz 2 m biezumā?”

           

            Līdz ar to Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studentiem un arheoloģisko izrakumu vadītājai Elīnai Guščikai līdz 2018.gada vasarai rūpīgi jāpārdomā, kā organizēt turpmākos pētniecības darbus vienlaikus nosargājot zemes profilus, nodrošinot drošību un turpinot izrakumus.    

 

Informācijai:  

Grobiņas arheoloģisko ansambli veido savstarpēji saistītu elementu kopums – Grobiņas pilskalns jeb Skābarža kalns, Pūrānu (Porānu) senkapi, Atkalnu senkapi, Smukumu senkapi un Priediena senkapi. Pašlaik Grobiņas arheoloģiskais ansamblis atrodas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un ir nominēts UNESCO Pasaules mantojuma starptautiskajam sarakstam, kas nozīmē, ka plašāki pētījumi un arheoloģiskie izrakumi ir milzīga vērtība.

 

Grobiņas novada dome un Latvijas Universitāte 2015.gada 6.oktobrī parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz sadarbību Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pētniecībā un popularizācijā periodā no 2016. līdz 2020.gadam. Tas nozīmē, ka ik vasaru Grobiņā viesosies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti, lai lauku darbu prakses ietvaros veiktu arheoloģiskos izrakumus. Šis ir unikāls notikums ne tikai visā novadā, bet Latvijā kopumā!

Dalies:facebook.com twitter.com draugiem.lv

Sadarbības partneri