Arheoloģiskais ansamblis

11Priediena senkapi


Apraksts:

Priediena uzkalniņu kapulauka teritorija atrodas Grobiņas pilsētas centra dienvidaustrumu daļā Ālandes labajā krastā. Kapulauku ziemeļos ieskauj Saules iela, bet dienvidos – Ālandes upe. Rietumos kapulauks robežojas ar Zviedru ielu, bet tā austrumu robeža piekļaujas Zirgu ielai. Kapulauku ieskaujošo ielu un mūsdienu celtņu celtniecība aizsākās 1970. gados. Jāpiebilst, ka kapulauka teritoriju šķērso divi ceļi un vairāki gājēju celiņi. Tā kā šī teritorija atrodas tuvu Atkalnu kapiem, tām ir kopīga aizsargjosla.

 

Ar vairākiem simtiem apbedījumu uzkalniņu Priediena senkapi ir lielākais skandināvu kapulauks Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī. Šobrīd lielākā daļa uzkalniņu ir redzami kā nelieli paaugstinājumi no zemes, bet dažiem uzkalniņiem ir daudz izteiktākas aprises.

 

Kapulauka izmantošanas beigās, proti, mūsu ēras 9. gs., šeit bija aptuveni 2000 dažāda izmēra apbedījumu uzkalniņi pārsvarā no 7 līdz 10 metriem diametrā un aptuveni 0,5 metri augsti. Līdzīgi kā Porānu kapulaukā, arī šeit izrakumos ir konstatēts, ka apbedījumu uzkalniņi ir ugunskapi, kur mirušo pelni kopā ar līdzi dotajiem priekšmetiem tika aprakti uzkalniņa vidusdaļā.

 

Priediena kapulaukam ir īpaša nozīme Grobiņas vēstures interpretācijās, jo tieši šajā vietā iegūtas tiešas liecības par skandināvu ieceļotāju līdzāspastāvēšanu ar vietējo kuršu kopienu, kuri mirušos apglabāja atbilstoši savām tradīcijām līdzenajos apbedījumos, proti, Priediena uzkalniņu kapulauka ziemeļaustrumu daļā ir konstatēti kuršu līdzenie apbedījumi, kuros mirušie ir apglabāti, gan tos aprokot, gan arī kremējot. Vietējo iedzīvotāju plakanie apbedījumi ir datēti ar laikposmu no m.ē. 2. līdz 7. gs., bet jaunienācēju uzkalniņi ir datēti ar 7. -9. gs., no kā var secināt, ka vietējo kuršu un pārceļotāju atvestās skandināvu apbedījumu parašas kādu laiku pārklājās.

 

Priediena kapulaukā atrastas arī 10.-11. gs. kuršu ugunskapiem raksturīgas rotaslietas, ļaujot pieņemt, ka vietējie iedzīvotāji turpinājuši uzturēties šajā teritorijā arī pēc skandināvu lomas samazināšanās. Pieļaujams, ka ar kuršu apbedījumiem saistītā kapulauka daļa aizņēmusi ap 2 ha. Apbedījumu datēšana tika veikta, pamatojoties uz senlietu izpēti (galvenokārt to tipoloģiju), un to analīze liecina, ka Priediena senkapos tika apglabāti gan skandināvu ieceļotāji, gan vietējie kurši. 

 

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. - 9.gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg (Jūrpils) minēta arī 9.gs. rakstītajos avotos. Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti nominācijā "Grobiņas arheoloģiskais ansamblis" UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

 

Dalies:

facebook.com
twitter.com
draugiem.lv


Sadarbības partneri