Arheoloģiskais ansamblis

14Porānu (Pūrānu) senkapi


Apraksts:

Porānu uzkalniņu kapulauks atrodas Grobiņas pilsētas centra ziemeļu malā. Saimnieciskās darbības rezultātā Porānu kapulauka apkārtnes reljefs ir pārveidojies. Uz ziemeļiem no kapulauka atrodas grants raktuves; šī teritorija tagad ir pārpurvojusies un apaugusi krūmiem. Ziemeļaustrumos no Porānu kapulauka atrodas 20. gs. celtas lauku saimniecības ēkas. Dienvidrietumos kapulauks robežojas a pļavu, 20. gs. celta lauksaimniecības kompleksa drupām un mežu, savukārt dienvidaustrumos kapulauks robežojas ar pļavām un lauksaimniecības zemi. Porānu kapulauks ir jāskata saistībā ar Priediena kapulauku.

 

Porānu kapulaukā ir aptuveni 50 apbedījumu uzkalniņi, kuru diametrs ir robežās no 5,7 līdz 8,3 metriem un augstums no 0,3 līdz 0,6 metriem. Vizuālas apbedījumu uzkalniņu pazīmes lielā mērā ir zudušas un šobrīd par apbedījumiem liecina vien nelieli paaugstinājumi. Izrakumos ir konstatēts, ka apbedījumu uzkalniņi ir ugunskapi, kur mirušo pelni kopā ar līdzi dotajiem priekšmetiem tika aprakti uzkalniņa vidusdaļā. Kapulaukā atrastie priekšmeti un apbedījumu veids ir tipiski šā laikmeta skandināvu apbedījumiem. Izvērtējot mirušajiem kapā līdzi doto priekšmetu tipoloģiju, šī kapulauka izmantošanas laiks tiek datēts no 7. līdz 9. gs.

 

Ņemot vērā Porānu senkapu nedaudz attālināto atrašanās vietu no pārējiem skandināvu kapulaukiem, šī apbedījumu vieta jau atspoguļo skandināvu ieceļotāju tālāku ekspansiju iekšzemes virzienā, respektīvi, tā ir liecība par iekšējo agrāro kolonizāciju, cenšoties veidot apdzīvoto vietu tīklu vienotā sistēmā. Līdzīgi varētu skaidrot arī apmēram 10 km attālumā no Grobiņas izvietoto ap 50 kapu uzkalniņu lielo Jāču kapulauku, kurā veikto arheoloģisko izrakumu laikā atsegti 7. - 9. gs. skandināvu apbedījumi. Skandināvu ieceļotāju centienus vai nepieciešamību apgūt jaunas teritorijas var saistīt arī ar ap 20 km no Grobiņas ierīkoto Sauslauku kapulauku pie Durbes, kur konstatēti skandināvu līdzenie apbedījumi. Tomēr pat virzoties tālāk Kurzemes iekšzemē, par skandināvu reģionālās diasporas centru palika Grobiņa ar savu unikālo apdzīvotības modeli un mijiedarbību formu. 

 

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. - 9.gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg (Jūrpils) minēta arī 9.gs. rakstītajos avotos. Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti nominācijā "Grobiņas arheoloģiskais ansamblis" UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

 

Dalies:

facebook.com
twitter.com
draugiem.lv


Sadarbības partneri