News

Raganas uz Sārtu!

Raganas uz Sārtu!

Sadedzināšana uz sārta bija visbiežākais sods, ko piesprieda per­sonām, kuras apsūdzētas sadarbībā ar nelabajiem spēkiem. Taču dažkārt pat tas nebija tik viegli izpildāms, jo “veceni, kura sātanam tik ilgus gadus bija uzcītīgi kalpojusi, pēdējais ņēma sevišķā aiz­sardzībā – viņa spļāva kalpiem virsū asiņainas raganu putas, un pie nepatīkamām mocībām velns tai sūtīja virsū cietu miegu, tā ka viņa sāpes nemaz nejuta, bet saldi gulēja…”.

 

Tik riebīgu izskatu, kāds vecajai zemniecei bijis – uztūkusi seja un sarkanas acis –, var iegūt, vienīgi kalpojot sātanam, – šāds vērtējums bija par iemeslu, lai 1559. gadā kādu grobiņnieci kopā ar meitu sade­dzinātu uz sārta kā raganas. Meita nav bijusi labāka – viņai uz muguras bijis plankums zirņa lielumā, kādu var iegūt, vienīgi kalpojot sātanam. Grobiņas vietē­jais soģis jeb, kā viņu tolaik sauca, fogts, ieraugot, ka abas tiek vestas uz soda vietu, bijis pārliecināts: tur nav šaubu – abas IR raganas! Tas bijis redzams pa gabalu. Bet ne jau ārējais izskats vien kalpojis kā ap­liecinājums abu sieviešu sadarbībai ar pašu nelabo. Sākotnējās aizdomas rosinājis fakts, ka viņām nav uzbrukuši vilki, turklāt lopi mājās labi padevušies un nav sirguši ne ar kādām kaitēm, kas nomocījušas citu kaimiņu lopiņus. Tā nevar būt!

 

 

Ļaužu ticība nelabajiem spēkiem bijusi tik liela, ka labajiem Grobiņas ļaudīm abas sievietes nebija vienīgais ļaunums, no kā jābaidās pat tad, kad bija tikts no viņām vaļā. Lietas bija tik nopietnas, ka 1632. gadā iedzīvotājiem slimību gadījumā ar rīkojumu aizliedza vērsties pēc palīdzības pie burvjiem, vārdotājiem, sāls pūtējiem un citiem līdzīgiem darboņiem, kas jebkā varētu pavirzīt cilvēku prātu uz mistiskās pasaules pusi, tādējādi mēģinot atrisināt kādu samilzušu problēmu, kur pašu prāts ir par nepilnīgu.

 

Un cilvēki arī ticēja, ka mistiskie spēki spēj noda­rīt lielu ļaunumu. Tāpēc, ja vien bija aizdomas, ka tie kaut kādā veidā sākuši iesaistīties, nelaimīgie gro­biņnieki nekavējoties meklēja augstākstāvošo un pēc viņu domām, viedo palīdzību. Tā 1773. gadā kāds zemnieks lūdza vietējo mācītāju, lai tas aizlūgtu Dievu par viņa diloņa kaiti. Vīrs bijis svēti pārlieci­nāts, ko to viņam uzbūris ļaunu vēlošais kaimiņš.

 

Pēc dažiem gadiem pie mācītāja vērsusies kāda sieviete cerībā, ka mācītāja aizlūgums atpestīs viņu no ļaunām mēlēm, kas varētu būt par iemeslu arī vi­ņas nonākšanai uz sārta, ja vien šīs runas ar steigu nerimšoties. Viņa asarām acīs svētajam tēvam stās­tījusi par to, ka ļauni ļaudis izrunājuši: šī esot “ragana un ņemot nost svešiem lopiem pienu un sviestu”.

 

Tā grobiņnieku māņticība turpinājusies līdz pat 18. gadsimta otrajai pusei, kad joprojām dažādi mis­tiski spēki pamanījušies izdarīt briesmu darbus, no kā ļaudis ārkārtīgi pārbijušies. No pavisam drošiem avo­tiem uzzināms, ka vēl 1777. gadā “Grobiņā 14 aitas kūtī apcirptas šur tur uz krūtīm un uz krustiem”. Sūdzī­bas turpinājās, bet velni, raganas un burvji nesnauda.

 

Nākamie plašāk izskanējušie briesmu darbi nāca gaismā pēc deviņiem gadiem, kad atkal aiztikti mājlopi: cūkai nogrieztas pusausis, visām aitām uz gal­vas apcirpta vilna, teļam kājas izlauztas un pat zirgs notriepts ar asinīm. Tikmēr kādā citā mājā ar asinīm aptrieptas kūts durvis. Nebija šaubu, ka uzdarboju­šies nelabie spēki un ka nekavējoties jāmeklē palī­dzība.

 

To visu zinot, nav šaubu – Grobiņa patiešām bijusi nelabo spēku varen apsēsta vieta!

 

Stāsts no grāmatas "100 stāsti par Grobiņas novadu"

 

Iespēja izzināt stāstu, intresantus notikumus un apskatīt Grobiņas vēsturiskās vietas ekskursijā kopā ar gidu.

Ekskursiju ar gidu iespējams pieteikt:

e-pasts: travel@grobinasturisms.lv

Tālr. +371 22024940

 

 

Share:facebook.com twitter.com draugiem.lv

Cooperation partners